“Veselība ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimenes labklājības pamats, kā arī slimības neesamība, kad cilvēks jūtas ne tikai fiziski stiprs un vesels, un arī ir garīgi tīrs.” Tā veselību definē Pasaules veselības organizācija. Šajā definīcijā iztrūkst viens būtisks elements. Gribētos pat teikt – visaptverošs princips, kura pamanīšana un apzināšanās ir izšķiroša. TAS IR PROCESS! Tā ir dzīve veselumā. Vārds veselība ir ar samērā šauru nozīmi. VESELUMS ir tas, kas simbolizē visu kopumu. Vienlaicīgi iekļaujot pagātni, tagadni un nākotni. Virzību, kustību, procesu. Ļoti bieži klasiskās pieejas cilvēka veselībai veidotas balstoties uz statisku mirkļa esamību. Vien fiksējot, kas ir tagad, taču ignorējot kā līdzšinējo, tā arī iespējamo nākamo. Visa uzmanība vērsta uz to, cik liels diskomforts ir cilvēkam tieši TAGAD un uz to, kā mazināt šo diskomfortu. Jā, tādā veidā bieži notiek simptomu mazināšana, tomēr tas diemžēl neatrisina problēmu.